pikšķerēšana.lv

Atpazīsti āķi

Pikšķerēšana (phishing) – kā atpazīt un neuzķerties

Krāpnieki izliekas par banku, VID, piegādes uzņēmumu vai kolēģi. Iepazīsti brīdinājuma pazīmes un reālistiskus mācību piemērus, pēc tam pārbaudi savas zināšanas.

  • Balstīts CERT.LV brīdinājumos
  • Reālistiski mācību piemēri
  • Bez maksas

Kas ir pikšķerēšana

Krāpniecība, kas izliekas par uzticamu

Pikšķerēšanā uzbrucējs izmanto uzticēšanos vai steigu, lai panāktu sev izdevīgu rīcību. Aizsardzībai vajadzīgi gan cilvēku paradumi, gan tehniski pasākumi.

Pikšķerēšana (angļu val. phishing, ikdienā bieži saukta arī par krāpniecību internetā) ir uzbrukums, kurā krāpnieks izliekas par banku, iestādi, pasta uzņēmumu vai kolēģi, lai izvilinātu tavas paroles, kartes datus vai naudu.

Krāpnieks var gribēt tavu paroli, maksājumu vai to, lai tu palaid pielikumu, kas atver viņam ceļu uz ierīci. Tāpēc pieprasījumu vērtē pēc tā, ko no tevis prasa, nevis pēc tā, cik pārliecinoši ziņa izskatās.

Labā ziņa: to var iemācīties atpazīt. Krāpnieki izmanto tos pašus dažus trikus atkal un atkal – un, tos zinot, āķis kļūst redzams.

Kā atpazīt

7 pazīmes, kas nodod krāpnieku

Reti kad ir tikai viena pazīme – parasti to ir vairākas. Ja pamani kaut vienu, apstājies un pārbaudi.

  1. Aizdomīga sūtītāja adrese

    Domēns ir tuvu īstajam, bet ar kļūdu vai svešu galotni.

    Salīdzini pilno domēnu ar organizācijas oficiālo adresi. Galotne .lv pati par sevi neapliecina uzticamību; īsti uzņēmumi izmanto arī citas galotnes.

  2. Mākslīga steiga vai draudi

    “Konts tiks bloķēts 24 stundu laikā.”

    Apstājies. Steiga un spiediens ir manipulācija, nevis normāla procedūra – nesteidzies spiest.

  3. Prasība pēc paroles vai koda

    Prasa atklāt paroli, PIN vai vienreizējo kodu, ko sūta pieteikšanās vai maksājuma apstiprināšanai.

    Šos noslēpumus neatklāj sarunā vai sarakstē. Pakalpojumā piesakies pats pa zināmu adresi un apstiprini tikai pārbaudītu darbību.

  4. Saite, kas ved citur

    Teksts saka vienu, bet saite ved uz svešu adresi.

    Uzbīdi peli virs saites (telefonā – turi pirkstu uz tās) un pārbaudi īsto adresi, pirms spied.

  5. Prasa rīkoties ārpus ierastā kanāla

    “Neatbildiet uz e-pastu, rakstiet man uz WhatsApp” vai “apstipriniet pa šo saiti, nevis lietotnē”.

    Iestādes un bankas paliek savā kanālā. Pieprasījumu izpildi tur, kur to izdari vienmēr – lietotnē, internetbankā vai EDS.

  6. Negaidīts pielikums vai QR kods

    Rēķins, “piegādes” fails vai kods, kas jāskenē.

    Negaidītu failu neatver un QR saiti nepārlūko, pirms pārbaudīts avots. QR kods var novirzīt uz pikšķerēšanas vietni.

  7. Neparasts maksājuma veids

    “Drošs konts”, dāvanu kartes vai kripto.

    Ja svešs zvanītājs liek pārskaitīt naudu tās “pasargāšanai”, pārtrauc saziņu un pats zvani bankai pa zināmu numuru.

Mācību piemēri Latvijas situācijām

Kā krāpnieki uzrunā tieši mūs

Šie rekonstruētie piemēri ilustrē Latvijā sastopamus krāpniecības paņēmienus. Pārbaudi pieprasījumu arī tad, ja ziņa izskatās pazīstama.

  • Telefona zvans

    Viltus bankas “drošības dienests”

    Ēsma: “Jūsu kontā aizdomīgi darījumi” – numurs viltots, lai rādītu bankas īsto numuru.

    Neatklāj PIN vai vienreizējos pieteikšanās un maksājumu kodus. Ja liek naudu pārskaitīt tās “pasargāšanai”, pārtrauc zvanu un pats sazinies ar banku.

  • Telefona zvans

    Viltus policija vai Interpols

    Ēsma: “Jūsu konts saistīts ar noziegumu – palīdziet slepeni.”

    Lūgums slepeni pārskaitīt naudu vai izpaust piekļuves kodus ir nopietna brīdinājuma pazīme. Pārtrauc zvanu un pārbaudi pieprasījumu pa policijas oficiālo kanālu.

  • Īsziņa · SMS

    Paciņas “muitas nodoklis”

    Ēsma: Omniva, DPD vai Latvijas Pasts: “sūtījums aizturēts, samaksājiet nelielu nodokli”.

    Pārbaudi sūtījumu pārvadātāja oficiālajā vietnē. Muitas vai piegādes maksājums var būt īsts, taču īsziņas saite un neliela summa to nepierāda.

  • E-pasts / SMS

    VID “atmaksa” vai “parāds”

    Ēsma: “Jums pienākas nodokļu atmaksa – apstipriniet” vai QR kods.

    Atver EDS pats pa oficiālo adresi un pārbaudi paziņojumus. Nepiesakies caur negaidītas ziņas saiti un neievadi kartes datus atmaksas “saņemšanai”.

  • Marketplace / WhatsApp

    Viltus kurjera maksājums

    Ēsma: ss.lv vai Facebook pircējs grib maksāt “attālināti” caur kurjeru – ievadi kartes datus, lai “saņemtu naudu”.

    Pircēja atsūtītā saite nav uzticams maksājuma kanāls. Pārbaudi naudas saņemšanu savā bankā vai platformā, neapstiprinot svešu maksājumu.

  • Īsziņa · Smart-ID

    Bankas SMS ar Smart-ID “testu”

    Ēsma: “Apturēts jūsu maksājums – apstipriniet.”

    Neapstiprini negaidītu Smart-ID pieprasījumu. Pārbaudi darbības saturu, summu un saņēmēju, vajadzības gadījumā pats sazinoties ar banku.

  • Reklāma / e-pasts

    Investīciju un kripto krāpniecība

    Ēsma: “Slavenība nopelnīja ar kripto – garantēta peļņa.”

    Garantēta bezriska peļņa vienmēr ir viltus. Pārbaudi licenci vietnē uzraudziba.bank.lv.

  • SMS / e-pasts

    Komunālie un e-pakalpojumi

    Ēsma: Elektrum “neapmaksāts rēķins” vai e-veselība “jauni rezultāti”.

    Rēķinu vai paziņojumu pārbaudi pakalpojuma oficiālajā vietnē vai lietotnē, atverot to pats. Nepaļaujies tikai uz ziņā redzamo zīmolu.

Piemēri ir rekonstruēti pēc Latvijā dokumentētām kampaņām; aktuālos brīdinājumus publicē CERT.LV aktualitāšu sadaļā. Konkrētas summas un domēni laika gaitā mainās.

Bezmaksas tests

Atpazīsti krāpnieku

Septiņas reālistiskas ziņas – daļa no tām ir īstas. Izlem: īsts vai viltus? Pēc katras atbildes redzēsi, kas to izšķir.

Interaktīvais režīms nav pieejams. Zemāk var lasīt visu pamata saturu. Atbildes netiek vērtētas un rezultāts netiek aprēķināts.

  1. Īsziņa (SMS): Omniva

    Sūtījums Nr. CD123456789LV ir pakomātā Rīga, Alfa. Durvju kods 4821. Uzglabāšanas termiņš – 7 dienas.

    Īsta ziņa

    Šis ir parasts piegādes paziņojums – tas neko neprasa un nekur neved. Ja gaidi sūtījumu, kodu izmanto pakomātā; ja negaidi, pārbaudi sūtījumu pārvadātāja lietotnē.

    • Nav saites un nav maksājuma pieprasījuma
    • Numuru vari pārbaudīt pārvadātāja vietnē pats
  2. Telefona zvans: Zvana “Swedbank drošības dienests”

    “Jūsu kontā aizdomīgi darījumi. Nolasiet Smart-ID kodu, lai tos atceltu.”

    Viltus ziņa

    Neizpaud PIN vai vienreizējos pieteikšanās un maksājumu kodus. Pārtrauc zvanu un pats zvani bankai pa zināmu numuru.

    • Prasa nolasīt Smart-ID kodu
    • Mākslīga steiga
    • Zvanītāja numuru var viltot
  3. E-pasts: vid.eds@vid.gov.lv

    Nodokļu pārmaksa

    Jums apstiprināta nodokļu pārmaksa. Tā tiks pārskaitīta uz jūsu norādīto bankas kontu. Informācija pieejama EDS.

    Īsta ziņa

    Ziņa ir parasts paziņojums bez saites un bez datu pieprasījuma, un sūtītāja domēns ir vid.gov.lv. Pārmaksu tik un tā apstiprini, atverot EDS pats.

    • Sūtītāja domēns ir vid.gov.lv
    • Neprasa ne datus, ne maksājumu
    • Aicina skatīt informāciju EDS, nedodot saiti
  4. E-pasts: ViD <info@vid-lv.com>

    Nodokļu parāds 217,40 €

    Jums nodokļu parāds. Samaksājiet 24 h laikā, citādi lieta tiks nodota tiesā: [Maksāt tagad]

    Viltus ziņa

    Draudi un pieprasījums nekavējoties maksāt ir aizdomīgi. Pārbaudi paziņojumus, atverot eds.vid.gov.lv pats.

    • Domēns vid-lv.com (nevis vid.gov.lv)
    • Draudi ar tiesu un steiga
    • Poga uz svešu adresi
  5. Īsziņa (SMS): Swedbank

    Pirkums 24,90 EUR, RIMI RIGA. Konta atlikums 412,08 EUR. Darījumu neveicāt? Zvaniet pa numuru uz kartes aizmugures.

    Īsta ziņa

    Paziņojums par jau notikušu pirkumu neko neprasa un nesatur saiti; tas pat norāda zvanīt pa numuru no kartes, nevis no ziņas. Ja darījumu neatpazīsti, zvani bankai pats.

    • Informē par notikušu darījumu, neprasa apstiprinājumu
    • Nav saites un nav koda pieprasījuma
    • Norāda uz numuru no pašas kartes
  6. Ziņojumapmaiņa: Pircējs no sludinājumu portāla

    Samaksāšu caur DPD. Atver šo saiti un ievadi kartes datus, lai saņemtu naudu.

    Viltus ziņa

    Pircēja atsūtītā saite nav pamats kartes datu ievadei. Maksājuma saņemšanu pārbaudi savā bankā vai tirdzniecības platformas oficiālajā vietnē.

    • Naudas saņemšanai prasa kartes numuru un CVV
    • Saziņa izvilināta prom no sludinājumu portāla
    • “Attālais” maksājums
  7. Īsziņa (SMS): Swedbank (viltots sūtītājs)

    Apturēts jūsu maksājums 89,99 €. Apstipriniet: swedbank-verify.lv/login

    Viltus ziņa

    Saite īsziņā neapliecina bankas identitāti. Atver internetbanku pats, neejot pa saiti no īsziņas.

    • Īstajam līdzīgs domēns (nav swedbank.lv)
    • Steiga un draudi
    • Saite īsziņā
Trenē visu komandu ar OffSeq
1 / 7 Rezultāts: 0
Īsziņa (SMS) No: Omniva

Sūtījums Nr. CD123456789LV ir pakomātā Rīga, Alfa. Durvju kods 4821. Uzglabāšanas termiņš – 7 dienas.

Vai komanda atpazītu to pašu?

OffSeq var trenēt darbiniekus ar šādiem piemēriem un pārbaudīt modrību ar kontrolētu simulāciju. Testa atbildes pieprasījumam netiek pievienotas.

Datus izmantojam tikai atbildei uz šo pieprasījumu. Privātuma politika

Paldies, pieprasījums saņemts.

Atbildēsim uz norādīto e-pasta adresi.

Pieprasījumu neizdevās nosūtīt. Mēģini vēlreiz vai raksti uz support@offseq.com.

Draudi skaitļos

Kāpēc modrība atmaksājas

Pikšķerēšana Latvijā nav abstrakta – tā ir ikdiena, un zaudējumi ir reāli.

~60 %
ENISA 2025. gada pārskatā novēroto sākotnējās piekļuves gadījumu ir saistīti ar pikšķerēšanu, telefona krāpniecību un viltus reklāmām; rādītājs neaptver visus kiberuzbrukumus.
Avots: ENISA, 2025
15,5 milj. €
Izkrāpti četru lielāko Latvijas banku klientiem 2024. gadā – šo banku dati, nevis nacionālā maksājumu statistika.
Avots: Finanšu nozares asociācija / LSM, 2025
21 sek.
Mediānais laiks līdz klikšķim pikšķerēšanas saitē Verizon DBIR 2024 analizētajos simulāciju datos. Tas nav katra saņēmēja reakcijas laiks.
Avots: Verizon DBIR, 2024
~16 000 €
Vidējā no uzņēmuma izkrāptā summa (visu veidu krāpniecība, četru lielāko banku dati 08.2023.–08.2024.).
Avots: Finanšu nozares asociācija, 2024

Uzņēmumiem

Darbinieku apmācība vairs nav izvēle

Ja uzņēmums ietilpst NIS2 tvērumā, regulāra darbinieku apmācība atpazīt kiberdraudus ir juridisks pienākums.

Subjekts organizē tā nodarbinātajiem un amatpersonām, kuri ir subjekta IKT resursu un informācijas sistēmu reģistrētie lietotāji, apmācību kiberdrošības jautājumos [..] Apmācību kopums ietver [..] kārtējās kiberdrošības instruktāžas – vismaz reizi kalendāra gadā.
MK noteikumi Nr. 397, 76. un 76.1.2. punkts · likumi.lv
  • Sākotnējā instruktāža mēneša laikā

    Jaunam lietotājam instruktāžu veic ne vēlāk kā mēnesi pēc konta reģistrācijas (76.1.1.), un apmācību saturu pārskata vismaz reizi gadā (78. punkts).

  • Attiecas uz daudzām nozarēm

    Būtiskie un svarīgie pakalpojumu sniedzēji: enerģētika, veselība, ražošana, pasts, digitālie pakalpojumi un valsts iestādes.

  • Pikšķerēšana ir būtisks risks

    Apmācības apvieno ar drošu autentifikāciju, e-pasta aizsardzību un pieprasījumu pārbaudes kārtību.

  • Simulācija palīdz pārbaudīt procesu

    Kontrolēta pikšķerēšanas simulācija atklāj, kur ir vājākie posmi – pirms tos atrod īsts uzbrucējs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Īsas, skaidras atbildes

Kas ir pikšķerēšana?

Pikšķerēšana (phishing) ir krāpniecība, kurā uzbrucējs izliekas par uzticamu iestādi vai personu, lai izvilinātu tavas paroles, kartes datus vai naudu. To izplata e-pastā, īsziņā vai pa telefonu.

Kāda atšķirība starp pikšķerēšanu un krāpniecību?

“Pikšķerēšana” ir tehniskais termins konkrētam uzbrukumam, kas izliekas par uzticamu sūtītāju; “krāpniecība” ir plašāks ikdienas vārds. Mērķis abos gadījumos ir tas pats – izvilināt datus vai naudu.

Kas ir smishing un vishing?

Smishing jeb smikšķerēšana ir pikšķerēšana ar īsziņu, bet vishing – ar balss zvanu. Pārbaudes veids atšķiras no e-pasta: zvanītāja numurs vien nepierāda identitāti, un pieprasījumu var pārbaudīt pa neatkarīgu, zināmu kanālu.

Kā atpazīt krāpniecisku e-pastu?

Pēc septiņām pazīmēm: svešs sūtītāja domēns, mākslīga steiga, prasība pēc paroles vai koda, aizdomīga saite, vispārīga uzruna, negaidīts pielikums vai neparasts maksājuma veids. Katru no tām skaidrojam ar piemēriem.

Ko darīt, ja uzklikšķināju uz krāpnieciskas saites?

Aizver lapu un neko vairāk neievadi. Turpmākā rīcība atkarīga no tā, vai ievadīti dati, palaists fails vai piešķirtas atļaujas. Darba incidentā iesaisti IT atbildīgo; skati rīcības ceļvedi.

Ko darīt, ja iedevu paroli vai kartes datus?

Rīkojies ātri: nekavējoties nomaini paroli visur, kur tā izmantota, zvani bankai un bloķē karti, ieslēdz divfaktoru autentifikāciju un uzraugi kontu. Pēc tam ziņo CERT.LV.

Kā ziņot par pikšķerēšanu Latvijā?

Aizdomīgu e-pastu pārsūti uz cert@cert.lv, krāpniecisku īsziņu – uz numuru +371 23230444, bet incidenta gadījumā zvani pa CERT.LV diennakts tālruni +371 67085888. Visus ziņošanas veidus aprakstām atsevišķā ceļvedī.

Kas ir “drošs konts”, uz kuru prasa pārskaitīt naudu?

Krāpnieki mēdz aicināt pārskaitīt naudu tās “pasargāšanai”. Neizpildi sveša zvanītāja norādījumu; pārtrauc saziņu un pats sazinies ar savu banku pa zināmu numuru.

Kā krāpnieki izmanto Smart-ID pieprasījumus?

Viņi var censties panākt, lai pats apstiprini svešu darbību. Nepietiek ar to, ka pieprasījums ir īstajā lietotnē: pārbaudi pakalpojumu, darbības saturu un kontroles kodu. PIN kodus nevienam nenosauc.

Ziņo

Kur ziņot par krāpniecisku ziņu

Ziņošana aizņem minūti. Tā palīdz brīdināt citus un panākt, ka krāpniecisko adresi bloķē, pirms tajā uzķeras nākamais.

  • E-pasts

    Aizdomīgu e-pastu pārsūti uz

    cert@cert.lv

    Ja e-pasta programma to atļauj, pārsūti vēstuli kā pielikumu – tā saglabājas tehniskās galvenes.

  • Īsziņa

    Krāpniecisku īsziņu vai numuru pārsūti uz

    +371 23230444

    Šis numurs pieņem tikai pārsūtītas ziņas; telefona zvani uz to netiek apstrādāti.

  • Zvans

    Nopietna incidenta gadījumā zvani

    +371 67085888

    CERT.LV ziņojumu pieņemšana strādā visu diennakti. Darba incidentā informē arī savu IT atbildīgo.

Avots: CERT.LV kontakti Kur ziņot citos gadījumos

Uzraksti, ko vēlies pārbaudīt

Pastāsti, cik cilvēku ir komandā un kādus kanālus izmanto – e-pastu, īsziņas, zvanus. OffSeq atbildēs ar ieteikto pieeju un darba apjomu.

Datus izmantojam tikai atbildei uz šo pieprasījumu. Privātuma politika

Paldies, pieprasījums saņemts.

Atbildēsim uz norādīto e-pasta adresi.

Pieprasījumu neizdevās nosūtīt. Mēģini vēlreiz vai raksti uz support@offseq.com.