Omniva: jūsu sūtījums aizturēts muitā. Samaksājiet 1,45 € nodokli: omniva-lv-pay.info
Pasts un kurjeri nekad neprasa maksāt nodokli pa SMS saiti.
- Svešs domēns (.info, nevis omniva.lv)
- Niecīga summa, lai raisītu uzticību
- Steiga – “aizturēts”
Atpazīsti āķi
Pikšķerēšana (phishing) – kā atpazīt un neuzķerties
Krāpnieki katru dienu izliekas par banku, VID, pastu vai kolēģi. Iemācies pamanīt āķi: 7 pazīmes, reāli Latvijas piemēri un tests, kas trenē modrību.
- Balstīts CERT.lv brīdinājumos
- Reāli Latvijas piemēri
- Bez maksas
Kas ir pikšķerēšana
Krāpniecība, kas izliekas par uzticamu
Pikšķerēšana izmanto nevis tehnoloģiju ievainojamības, bet cilvēka uzticēšanos un steigu. Tāpēc labākā aizsardzība esi tu pats.
Pikšķerēšana (angļu val. phishing, ikdienā bieži saukta arī par krāpniecību internetā) ir uzbrukums, kurā krāpnieks izliekas par banku, iestādi, pasta uzņēmumu vai kolēģi, lai izvilinātu tavas paroles, kartes datus vai naudu.
Mērķis vienmēr ir viens: panākt, lai tu steidzoties izdari kaut ko, ko normāli nedarītu – ievadi datus viltus lapā, nolasi kodu pa telefonu vai pārskaiti naudu. Aptuveni 60 % kiberuzbrukumu sākas tieši ar pikšķerēšanu.
Labā ziņa: to var iemācīties atpazīt. Krāpnieki izmanto tos pašus dažus trikus atkal un atkal – un, tos zinot, āķis kļūst redzams.
Kā atpazīt
7 pazīmes, kas nodod krāpnieku
Reti kad ir tikai viena pazīme – parasti to ir vairākas. Ja pamani kaut vienu, apstājies un pārbaudi.
-
Aizdomīga sūtītāja adrese
Domēns ir tuvu īstajam, bet ar kļūdu vai svešu galotni.
Pārbaudi domēnu aiz @: īstas iestādes izmanto .lv (piem., @pasts.lv, @vid.gov.lv), nevis .net, .com vai .app.
-
Mākslīga steiga vai draudi
“Konts tiks bloķēts 24 stundu laikā.”
Apstājies. Steiga un spiediens ir manipulācija, nevis normāla procedūra – nesteidzies spiest.
-
Prasība pēc paroles vai koda
Prasa ievadīt paroli, PIN, kartes CVV vai Smart-ID kodus.
Neviena banka, VID, pasts vai policija nekad neprasa šos datus pa saiti vai telefonu.
-
Saite, kas ved citur
Teksts saka vienu, bet saite ved uz svešu adresi.
Uzbīdi peli virs saites (telefonā – turi pirkstu uz tās) un pārbaudi īsto adresi, pirms spied.
-
Vispārīga uzruna
“Cienītais klient” tava vārda vietā.
Īsts sūtītājs parasti zina tavu vārdu; anonīma uzruna ir brīdinājuma zīme.
-
Negaidīts pielikums vai QR kods
Rēķins, “piegādes” fails vai kods, kas jāskenē.
Neatver failus, ko negaidīji, un neskenē QR no ziņām – tā ir “kvišķerēšana”.
-
Neparasts maksājuma veids
“Drošs konts”, dāvanu kartes vai kripto.
“Drošs konts” neeksistē – tā vienmēr ir krāpniecība. Naudu nepārskaiti pēc zvana vai īsziņas norādes.
Reāli Latvijas piemēri
Kā krāpnieki uzrunā tieši mūs
Šie ir izplatītākie Latvijā dokumentētie krāpniecības veidi. Katram ir sava ēsma – un sava pazīme, kas to nodod.
- Telefona zvans
Viltus bankas “drošības dienests”
Ēsma: “Jūsu kontā aizdomīgi darījumi” – numurs viltots, lai rādītu bankas īsto numuru.
Banka nekad neprasa nolasīt Smart-ID kodus vai pārskaitīt naudu uz “drošu kontu”. Noliec klausuli un zvani pa numuru uz kartes.
- Telefona zvans
Viltus policija vai Interpols
Ēsma: “Jūsu konts saistīts ar noziegumu – palīdziet slepeni.”
Policija nekad nezvana, lai pārvietotu tavu naudu vai prasītu slepenību.
- Īsziņa · SMS
Paciņas “muitas nodoklis”
Ēsma: Omniva, DPD vai Latvijas Pasts: “sūtījums aizturēts, samaksājiet nelielu nodokli”.
Latvijas Pasts nekad ar SMS neprasa kartes vai konta datus. Īsts sūtītājs beidzas ar @pasts.lv.
- E-pasts / SMS
VID “atmaksa” vai “parāds”
Ēsma: “Jums pienākas nodokļu atmaksa – apstipriniet” vai QR kods.
VID nekad nesūta SMS. Atmaksa notiek automātiski EDS – bez pogām un bankas datiem.
- Marketplace / WhatsApp
Viltus kurjera maksājums
Ēsma: ss.lv vai Facebook pircējs grib maksāt “attālināti” caur kurjeru – ievadi kartes datus, lai “saņemtu naudu”.
Naudas saņemšanai nekad nevajag ievadīt kartes numuru un CVV.
- Īsziņa · Smart-ID
Bankas SMS ar Smart-ID “testu”
Ēsma: “Apturēts jūsu maksājums – apstipriniet.”
Banka nesūta saites SMS. Apstiprini Smart-ID PIN tikai darbībai, ko pats uzsāki.
- Reklāma / e-pasts
Investīciju un kripto krāpniecība
Ēsma: “Slavenība nopelnīja ar kripto – garantēta peļņa.”
Garantēta bezriska peļņa vienmēr ir viltus. Pārbaudi licenci vietnē uzraudziba.bank.lv.
- SMS / e-pasts
Komunālie un e-pakalpojumi
Ēsma: Elektrum “neapmaksāts rēķins” vai e-veselība “jauni rezultāti”.
Šie pakalpojumi nekad neprasa bankas datus. Atver tos, ierakstot adresi pārlūkā pats.
Piemēri ir rekonstruēti pēc reāli dokumentētiem gadījumiem (CERT.lv, Valsts policija, bankas). Konkrētas summas un domēni laika gaitā mainās.
Bezmaksas tests
Atpazīsti krāpnieku
Tev tiks parādītas reālistiskas ziņas. Izlem: īsts vai viltus? Pēc katras atbildes redzēsi, kas to nodod.
“Jūsu kontā aizdomīgi darījumi. Nolasiet Smart-ID kodu, lai tos atceltu.”
Banka nekad neprasa nolasīt kodus. Noliec klausuli un zvani pa numuru uz kartes.
- Prasa nolasīt Smart-ID kodu
- Mākslīga steiga
- Zvanītāja numuru var viltot
Nodokļu pārmaksa
Jums apstiprināta nodokļu pārmaksa. Tā tiks automātiski ieskaitīta jūsu EDS kontā.
Nav saites, nav prasības ievadīt datus, pareizs domēns, atmaksa notiek automātiski. Ne viss ir krāpniecība – šī ir īsta ziņa.
Nodokļu parāds 217,40 €
Jums nodokļu parāds. Samaksājiet 24 h laikā, citādi lieta tiks nodota tiesā: [Maksāt tagad]
VID nesūta šādus draudus vai SMS. Pārbaudi, ieejot eds.vid.gov.lv pats.
- Domēns vid-lv.com (nevis vid.gov.lv)
- Draudi ar tiesu un steiga
- Poga uz svešu adresi
Samaksāšu caur DPD. Atver šo saiti un ievadi kartes datus, lai saņemtu naudu.
Pārdodot, naudu saņem savā kontā – kartes datus ievadīt nekad nevajag.
- Naudas saņemšanai prasa kartes numuru un CVV
- Saziņa pārcelta uz WhatsApp
- “Attālais” maksājums
Apturēts jūsu maksājums 89,99 €. Apstipriniet: swedbank-verify.lv/login
Banka nesūta saites SMS. Atver internetbanku pats, neejot pa saiti no īsziņas.
- Look-alike domēns (nav www.swedbank.lv)
- Steiga un draudi
- Saite īsziņā
Draudi skaitļos
Kāpēc modrība atmaksājas
Pikšķerēšana Latvijā nav abstrakta – tā ir ikdiena, un zaudējumi ir reāli.
Katram rādītājam pievienota atsauce uz oriģinālo avotu.
Uzņēmumiem
Darbinieku apmācība vairs nav izvēle
Ja uzņēmums ietilpst NIS2 tvērumā, regulāra darbinieku apmācība atpazīt kiberdraudus ir juridisks pienākums.
Kopš 2024. gada Nacionālās kiberdrošības likums prasa regulāri apmācīt darbiniekus atpazīt kiberdraudus – pikšķerēšanas apmācība vairs nav izvēle, bet likuma pienākums.
-
Apmācība vismaz reizi gadā
Likuma 25. panta piektā daļa prasa vismaz reizi gadā instruēt darbiniekus par aktuālajiem kiberdraudiem.
-
Attiecas uz daudzām nozarēm
Būtiskie un svarīgie pakalpojumu sniedzēji: enerģētika, veselība, ražošana, pasts, digitālie pakalpojumi un valsts iestādes.
-
Pikšķerēšana ir galvenais vektors
Tā kā lielākā daļa uzbrukumu sākas ar pikšķerēšanu, darbinieku modrība ir pirmais aizsardzības slānis.
-
Simulācija parāda patieso ainu
Kontrolēta pikšķerēšanas simulācija atklāj, kur ir vājākie posmi – pirms tos atrod īsts uzbrucējs.
Ceļveži
Padziļini zināšanas
Praktiski ceļveži par konkrētiem pikšķerēšanas un krāpniecības veidiem – ar reāliem piemēriem un skaidrām instrukcijām.
-
Kā atpazīt krāpniecisku e-pastu: 7 pazīmes
No sūtītāja adreses līdz saitei – kā pēc septiņām pazīmēm atšķirt viltus e-pastu no īsta.
Lasīt ceļvedi -
Uzklikšķināju uz krāpnieciskas saites – ko darīt?
Pieci soļi, kas jāveic uzreiz, ja uzspiedi uz krāpnieciskas saites vai iedevi datus.
Lasīt ceļvedi -
Kā ziņot CERT.lv par pikšķerēšanu un krāpniecību
Precīzi kanāli, uz kuriem sūtīt aizdomīgu e-pastu, īsziņu vai ziņot par incidentu.
Lasīt ceļvedi -
Kas ir smishing un vishing (SMS un telefona krāpniecība)
Pikšķerēšana ar īsziņu un telefona zvanu – kā tā darbojas un kā neuzķerties.
Lasīt ceļvedi
Biežāk uzdotie jautājumi
Īsas, skaidras atbildes
Kas ir pikšķerēšana?
Pikšķerēšana (phishing) ir krāpniecība, kurā uzbrucējs izliekas par uzticamu iestādi vai personu, lai izvilinātu tavas paroles, kartes datus vai naudu. To izplata e-pastā, īsziņā vai pa telefonu.
Kāda atšķirība starp pikšķerēšanu un krāpniecību?
“Pikšķerēšana” ir tehniskais termins konkrētam uzbrukumam, kas izliekas par uzticamu sūtītāju; “krāpniecība” ir plašāks ikdienas vārds. Mērķis abos gadījumos ir tas pats – izvilināt datus vai naudu.
Kas ir smishing un vishing?
Smishing ir pikšķerēšana ar īsziņu (SMS), vishing – ar balss zvanu (piemēram, viltus “bankas darbinieks”). Latvijā telefonkrāpniecība ir viena no postošākajām. Pazīmes ir tās pašas kā e-pastam.
Kā atpazīt krāpniecisku e-pastu?
Pēc septiņām pazīmēm: svešs sūtītāja domēns, mākslīga steiga, prasība pēc paroles vai koda, aizdomīga saite, vispārīga uzruna, negaidīts pielikums vai neparasts maksājuma veids. Katru no tām skaidrojam ar piemēriem.
Ko darīt, ja uzklikšķināju uz krāpnieciskas saites?
Neievadi neko lapā, aizver to, atvieno ierīci no interneta un pārbaudi to ar pretvīrusu. Ja datus jau ievadīji, seko soli pa solim ceļvedim.
Ko darīt, ja iedevu paroli vai kartes datus?
Rīkojies ātri: nekavējoties nomaini paroli visur, kur tā izmantota, zvani bankai un bloķē karti, ieslēdz divfaktoru autentifikāciju un uzraugi kontu. Pēc tam ziņo CERT.lv.
Kā ziņot par pikšķerēšanu Latvijā?
Aizdomīgu e-pastu pārsūti uz cert@cert.lv, krāpniecisku īsziņu – uz numuru +371 23230444, bet incidenta gadījumā zvani CERT.lv diennakts tālrunim 67085888. Visus ziņošanas veidus aprakstām atsevišķā ceļvedī.
Kas ir “drošs konts”, uz kuru prasa pārskaitīt naudu?
Tāda nav. “Drošs konts” ir 100 % krāpniecības pazīme – ne banka, ne policija nekad neprasa pārvietot naudu uz kādu “drošu” kontu.
Vai Smart-ID var uzlauzt?
Nē. Krāpnieki nevis lauž Smart-ID, bet pierunā tevi pašu apstiprināt PIN2 viltus darījumam. Apstiprini kodu tikai darbībai, ko pats esi uzsācis.