Kas ir smishing un vishing (SMS un telefona krāpniecība)

Kas ir smishing un kas ir vishing

Smishing jeb smikšķerēšana ir pikšķerēšana ar īsziņu. Līdzīgas krāpnieciskas ziņas izplata arī ziņojumapmaiņas lietotnēs. Vishing ir pikšķerēšana ar balss zvanu. Mērķis var būt datu izvilināšana, sveša pieprasījuma apstiprināšana vai naudas pārskaitījums.

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā vishing tiek skaitīts kopā ar pikšķerēšanu un viltus reklāmām vienā kategorijā, kas veido aptuveni 60 % no visiem novērotajiem sākotnējās piekļuves gadījumiem. Atsevišķu skaitli tikai par telefona krāpniecību ziņojums nedod – bet norāda, ka tā ir daļa no dominējošā uzbrukuma veida.

Smishing un vishing salīdzinājumā

	Smishing (īsziņa)	Vishing (zvans)
Kanāls	SMS, WhatsApp, Messenger	Balss zvans, arī automātisks robotzvans
Tipisks iegansts	Aizturēta paciņa, apturēts maksājums, nodokļu atmaksa	Bankas “drošības dienests”, policija, tehniskais atbalsts
Ko prasa	Atvērt saiti un ievadīt datus	Nolasīt kodu, apstiprināt Smart-ID, pārskaitīt naudu
Kā beidzas	Dati nonāk viltus lapā	Tu pats apstiprini darījumu
Kā pārbaudīt	Neatver saiti; atver lietotni vai vietni pats	Noliec klausuli un zvani pa numuru uz kartes
Spiediena veids	Termiņš un neliela summa	Steiga, autoritāte un bailes

Kāpēc īsziņas un zvani var maldināt

Īsziņu un zvanu priekšrocība uzbrucējam ir konteksts. Īsziņā nav sūtītāja domēna, ko pārbaudīt, nav galvenes un bieži nav pat pilnas saites – tikai īsināta adrese. Pazīmes, ko iemācījies e-pastā, šeit vienkārši nav redzamas.

Dzīva saruna var radīt spiedienu atbildēt tūlīt. Krāpnieks var censties noturēt tevi sarunā, taču arī piedāvājums atzvanīt nav uzticamības pierādījums. Pārtrauc sarunu un atrodi iestādes kontaktu neatkarīgi.

Smishing: tipiskie scenāriji

Latvijā izplatītākie iegansti ir sūtījums, maksājums un nodoklis. Viena īsziņa apgalvo, ka paciņa gaida muitas nodevu; cita – ka apturēts maksājums un konts jāapstiprina; trešā sola nodokļu atmaksu, kas jāpieprasa pa saiti.

Summa parasti ir maza – daži eiro. Tas ir apzināti: neliela summa nešķiet vērta pārbaudes, un mērķis nav tā nauda, bet kartes dati, ko ievadi maksājuma lapā.

Vishing: viltus bankas zvans soli pa solim

Scenārijs ir standartizēts, jo tas darbojas. Zvanītājs stādās priekšā kā bankas drošības dienesta darbinieks un paziņo, ka kontā pamanīti aizdomīgi darījumi. Viņš izklausās mierīgs un profesionāls – tieši tā, kā izklausītos īsts darbinieks.

1. Trauksme. “Jūsu kontā notiek neatļauts darījums, mēs to mēģinām apturēt.”
2. Uzticēšanās. Viņš nosauc tavu vārdu un varbūt kartes pēdējos ciparus – dati, kas var būt no publiskām noplūdēm.
3. Kontrole. “Nelieciet klausuli, pretējā gadījumā darījums tiks pabeigts.”
4. Darbība. “Nolasiet kodu, ko saņēmāt”, “apstipriniet Smart-ID” vai “pārskaitiet naudu uz drošu kontu”.

Prasība atklāt PIN kodus, paroles vai vienreizējus piekļuves kodus, apstiprināt svešu darbību vai pārskaitīt naudu uz zvanītāja norādītu “drošu kontu” ir nopietns krāpniecības signāls. Pārtrauc sarunu un sazinies ar banku pa oficiālo numuru.

Numurs ekrānā nav pierādījums

Zvanītāja numuru var viltot. Ekrānā var parādīties vietējs numurs vai pat bankas vai iestādes īstais numurs. Tas ir iemesls saziņu pārbaudīt patstāvīgi, nevis uzticēties tikai ekrānā redzamajam.

Praktiskās sekas: pat ja ekrānā parādās tavas bankas īstais numurs, tas neko nepierāda. Vienīgais uzticamais virziens ir tavs zvans uz numuru, ko esi paņēmis no kartes vai oficiālās vietnes, nevis no ienākošā zvana vēstures.

Ja atzvani, izmanto citu tālruni vai pārliecinies, ka iepriekšējais zvans ir tiešām beidzies. Vecāki tālruņi dažkārt saglabā līniju atvērtu, un krāpnieks var izlikties par “bankas operatoru”, kas atbild uz tavu atzvanu.

CERT.LV iesaka arī tehnisku risinājumu: konfigurēt tālruni tā, lai zvani tiktu atļauti tikai no adrešu grāmatā esošajiem numuriem. Nezināmie tad nonāk balss pastā, un tu atzvani tikai tad, ja ziņa tiešām izskatās pēc kaut kā reāla.

Mākslīgais intelekts un balss klonēšana

CERT.LV materiālā norādīts, ka mākslīgā intelekta pakalpojumu dēļ krāpniekiem radusies iespēja pat mainīt savu balsi. Tas nozīmē, ka pazīstama balss telefonā vairs nav identitātes apliecinājums.

Ģimenē vai darbā var vienoties par papildu pārbaudes jautājumu, taču nepaļaujies uz publiski atrodamu informāciju. Nepareiza atbilde ir iemesls apturēt darbību, bet pareiza pati par sevi neapstiprina identitāti. Naudas pieprasījumu pārbaudi, pats sazinoties ar cilvēku pa iepriekš zināmu kanālu.

Kā krāpnieki izmanto Smart-ID pieprasījumus

Izplatītās krāpniecības shēmās uzbrucēji cenšas panākt, lai pats lietotājs apstiprina svešu pieprasījumu. Tam nav jāuzlauž Smart-ID kriptogrāfija. Tomēr nevienu sistēmu nevar raksturot kā absolūti neuzlaužamu; jāievēro pakalpojuma drošības norādes un jāaizsargā ierīce.

Smart-ID palīdzības sadaļa nošķir PIN1 autentifikācijai un PIN2 parakstīšanai. Pārbaudi lietotnē redzamo pakalpojumu, darbības saturu un kontroles kodu. Apstiprini tikai darbību, ko pats uzsāki īstajā pakalpojumā.

• Ja apstiprinājuma pieprasījums pienāk, kamēr tu pats neko nedari, neapstiprini to. Tas var būt mēģinājums pieteikties vai veikt darbību tavā vārdā.
• Ja pa telefonu tev saka “apstipriniet, lai atceltu darījumu”, tas ir aplami: neapstiprini svešu pieprasījumu; patstāvīgi sazinies ar banku, lai noskaidrotu darbības saturu.
• PIN2 lieto parakstīšanai un maksājumiem. Ja tev prasa PIN2, runa nav par pieteikšanos – runa ir par darījumu.

Trīs noteikumi, kas glābj

Detaļas mainās, bet aizsardzība paliek tā pati. Šie trīs noteikumi darbojas neatkarīgi no tā, cik pārliecinoša ir leģenda.

1. Noliec klausuli un zvani pats. Uz numuru no kartes vai oficiālās vietnes, nekad uz to, ko nosauc zvanītājs.
2. Nespied uz saitēm īsziņās. Atver lietotni vai ievadi adresi pārlūkā.
3. Apstiprini tikai savu darbību. Ja darbību neuzsāki tu, apstiprināt nav ko.

Ja traucē nevēlami zvani, vari izvērtēt nezināmu zvanītāju apklusināšanu. Rēķinies, ka tad var nepienākt gaidīts zvans no ārsta vai cita pakalpojuma. Šis iestatījums neapstiprina pazīstama numura īstumu un neaizstāj pieprasījuma pārbaudi.

Ko darīt, ja jau apstiprināji

Ja apdraudēta nauda, zvani bankai nekavējoties. Par iespējamu krāpšanu ziņo Valsts policijai: rakstisks iesniegums iesniedzams klātienē, e-adresē vai ar drošu elektronisko parakstu uz pasts@vp.gov.lv. CERT.LV ziņo pa cert@cert.lv vai diennakts tālruni +371 67085888.

Pilnu rīcības secību pa scenārijiem skati ceļvedī ko darīt pēc uzklikšķināšanas; precīzos ziņošanas kanālus katrai iestādei – ceļvedī kā ziņot CERT.LV.