Kā atpazīt krāpniecisku e-pastu: 7 pazīmes

Kāpēc tā ir prasme, ko ir vērts iemācīties

Pikšķerēšana ir viens no nozīmīgākajiem sākotnējās piekļuves veidiem. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) 2025. gada draudu ainavas pārskatā, kas balstīts uz 4875 incidentiem laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, pikšķerēšana kopā ar telefona krāpniecību un viltus reklāmām veido aptuveni 60 % no visiem novērotajiem sākotnējās piekļuves gadījumiem.

Praktiskā nozīme ir vienkārša: e-pasta pārbaude pirms klikšķa mazina risku. Pārbaudi sūtītāju, saites mērķi un pieprasījuma pamatojumu; negaidītu maksājumu vai piekļuves maiņu apstiprini pa neatkarīgu kanālu.

Vispirms pārbaudi sūtītāja adresi

Vārds, kas parādās kā sūtītājs, var būt jebkas. E-pasta programma rāda attēlojamo vārdu, ko sūtītājs ieraksta pats – tur var stāvēt “Valsts ieņēmumu dienests” arī tad, ja vēstule nāk no pilnīgi svešas adreses. Svarīga ir reālā e-pasta adrese aiz tā.

Datorā uzbīdi peli virs sūtītāja vārda; telefonā piespied vārdu vai atver ziņas detaļas (“Rādīt informāciju”, “Details”). Parādīsies pilnā adrese. Skaties uz to, kas ir aiz @ zīmes – tas ir domēns, un tieši tas pieder vai nepieder iestādei.

Septiņas pazīmes vienuviet

Arī viena pazīme var būt pietiekams iemesls apstāties. Negaidi noteiktu pazīmju skaitu – negaidītu maksājumu, pielikumu vai piekļuves pieprasījumu pārbaudi pa neatkarīgu kanālu.

Ko salīdzināt, kad e-pasts izskatās aizdomīgs

Pazīme	Īsts e-pasts	Pikšķerēšana
Sūtītāja domēns	Iestādes oficiālais domēns aiz @	Līdzīgs, bet ne tas pats: svešs sufikss vai defise vārda vidū
Uzruna	Tavs vārds vai klienta numurs	“Cienītais klient”, “Lietotāj” vai vispār bez uzrunas
Saites mērķis	Ved uz to pašu domēnu, kas ir sūtītājam	Teksts saka vienu, saite ved uz svešu adresi
Pielikums	Gaidīts fails no zināma partnera	Negaidīts rēķins, .iso, .exe vai .zip
Steidzamība	Termiņš ir saprātīgs vai tā nav vispār	“24 stundas”, “konts tiks bloķēts”, “lieta nonāks tiesā”
Prasība pēc datiem	Nekad neprasa paroli, PIN vai pilnus kartes datus	Lūdz ievadīt paroli, kodu vai kartes datus pa saiti
Maksājuma veids	Parastais rēķins vai internetbankas maksājums	“Drošs konts”, dāvanu kartes, kriptovalūta

Kā izlasīt domēnu, ko redzi adresē

Tīmekļa adresē vietnes nosaukums atrodas pēc https:// un pirms lapas ceļa. Adresē https://swedbank.lv.security-check.info/login domēns nav “swedbank.lv” – tas ir security-check.info. Viss pārējais pa kreisi ir apakšdomēns, un apakšdomēnā uzbrucējs var ierakstīt jebkuru vārdu, arī bankas nosaukumu.

Tāpēc domēnu lasa no labās puses: salīdzini visu vietnes nosaukumu ar zināmo oficiālo adresi. Neizmanto pēdējo divu daļu noteikumu – piemēram, .gov.lv un .co.uk adresēm ar to nepietiek. Ja redzi vid-lv.com, tas nav vid.gov.lv – defise nav punkts, un .com nav .gov.lv.

Tas pats attiecas uz e-pasta adresēm. Adrese info@vid.gov.lv.info beidzas ar .info, nevis ar .gov.lv. Uzbrucēji rēķinās, ka acs izlasīs pazīstamo vārdu un apstāsies pie tā.

Pārbaudi saiti, pirms spied

Datorā uzbīdi peli virs saites – pārlūka apakšā parādīsies īstā adrese. Telefonā turi pirkstu uz saites, līdz parādās priekšskatījums ar pilnu adresi; tad atlaid ārpus tās. Ja adrese neatbilst tam, ko sola teksts, nespied.

Īsinātas saites (bit.ly un līdzīgas) neatklāj galamērķi pašā saites tekstā. Tās izmanto arī likumīgi sūtītāji, tāpēc īsinājums viens pats nepierāda krāpniecību. Ja e-pastā ir tikai īsinātā saite un nekāda cita kontaktinformācija, tas pats par sevi ir brīdinājums.

Pielikumi: ko atvērt nedrīkst

CERT.LV, aprakstot krāpnieciskus e-pastus par pasta sūtījumiem, iesaka pievērst uzmanību trim lietām: sūtītāja kontaktinformācijai lauciņā “No”, saitēm (uzbīdot peli, bet nespiežot) un failu pielikumiem. Īpaši brīdina neatvērt pielikumus ar paplašinājumiem .iso, .exe vai .zip.

Iemesls ir tehnisks: šie formāti var saturēt izpildāmu kodu vai to slēpt konteinerā, kuru pretvīrusu programma nepārbauda tikpat viegli kā parastu dokumentu. Negaidītu arhīvu vai diska attēlu neatver, pirms neesi pārbaudījis sūtītāju. Arī PDF un biroja dokumenti var būt kaitīgi; faila paplašinājums nav drošības apliecinājums.

Ja šaubies, sazinies ar sūtītāju, izmantojot kontaktus no uzņēmuma oficiālās vietnes – nevis tos, kas norādīti pašā vēstulē. Krāpnieks ieraksta savu numuru un savu e-pastu, un zvans uz to tikai apstiprinās viņa stāstu.

Latvijas piemērs: viltus paziņojums par sūtījumu

Viens no izplatītākajiem scenārijiem Latvijā ir vēstule, kas ierodas šķietami no zināma loģistikas vai sūtījumu pārvadājumu uzņēmuma. Tā apgalvo, ka paciņa ir aizturēta, ka jāpiemaksā muitas nodoklis vai jāapstiprina piegādes adrese.

Scenārijs strādā tāpēc, ka tas ir ticams: cilvēki tiešām pasūta preces, un pārrobežu sūtījumiem tiešām ir muitas un PVN formalitātes. Krāpnieks nepiedāvā neko dīvainu – viņš piedāvā tieši to, ko tu jau gaidi.

Pārbaude ir vienkārša: atver savu pasūtījumu vēsturi vai pārvadātāja vietni un ievadi izsekošanas numuru tur. Ja sūtījumu neatrodi, precizē situāciju pie pārvadātāja un neveic maksājumu no vēstules saites. Ja sūtījums ir, arī tad maksā tikai caur pārvadātāja oficiālo vietni.

Kāpēc valodas kļūdas vairs nav drošs kritērijs

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā aprakstīta mākslīgā intelekta izmantošana pikšķerēšanā, balss krāpniecībā un personu atdarināšanā. Atsevišķu pētījumu īpatsvarus nevar attiecināt uz visiem e-pastiem. Nevainojama valoda vai pazīstama balss pati par sevi neapstiprina saziņas īstumu.

Praktiski tas nozīmē: nevainojams latviešu valodas teksts vairs nav pierādījums, ka vēstule ir īsta. Toties pārējās pazīmes – domēns, saites mērķis, pielikuma paplašinājums, prasība pēc koda – nav atkarīgas no valodas kvalitātes. Tās pārbaudi katrā aizdomīgā vēstulē.

Ziņo – tas tiešām maina statistiku

Ziņošana par aizdomīgu vēstuli nav formalitāte. Verizon 2025. gada datu pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā (DBIR) redzams, ka darbinieki, kuri nesen bija izgājuši apmācību, ziņoja par pikšķerēšanas e-pastiem aptuveni 21 % gadījumu pret 5 % bāzes līmeni – četras reizes biežāk.

Tas pats ziņojums parāda arī otru pusi: klikšķu skaits ar apmācību samazinās daudz lēnāk nekā aug ziņošanas biežums. Tāpēc uzņēmumā vērtīgākais mērķis nav “neviens nekad neuzspiedīs”, bet gan “darbinieki var ātri ziņot, un atbildīgā komanda nekavējoties izvērtē ziņojumu”.

DBIR to formulē vēl tiešāk: mediānas gadījumā aptuveni 1,5 % darbinieku turpina uzklikšķināt arī pēc atkārtotām apmācībām. Tāpēc process, kas ļauj kļūdu ātri pamanīt un pieteikt, ir svarīgāks nekā cerība, ka kļūdu neviens nepieļaus.

Latvijā aizdomīgu e-pastu pārsūti uz cert@cert.lv. Precīzus kanālus katrai situācijai skati ceļvedī kā ziņot CERT.LV.