Kā ziņot CERT.LV par pikšķerēšanu un krāpniecību

Kur ziņot – īsā atbilde

Latvijā nav vienas iestādes, kas risinātu visu. CERT.LV nodarbojas ar kiberincidentiem un krāpnieciskām vietnēm, Valsts policija – ar noziedzīgu nodarījumu, Datu valsts inspekcija – ar personas datiem. Ja situācija skar vairākas jomas, ziņo visām attiecīgajām; tas nav dublēšanās.

Kur vērsties atbilstoši situācijai

Situācija	Iestāde	Kontakts
Aizdomīgs e-pasts, viltus vietne, kiberincidents	CERT.LV	cert@cert.lv · +371 67085888
Apdraudēta nauda vai maksājumu karte	Banka; par iespējamu noziegumu arī Valsts policija	Bankas oficiālie kontakti; policijai e-adrese vai parakstīts iesniegums uz pasts@vp.gov.lv
Iespējami nelikumīgs saturs internetā	Latvijas Drošāka interneta centrs	Ziņošanas iespējas vietnē drossinternets.lv
Atbalsts bērnam vai pusaudzim	Bērnu aizsardzības centrs	Bezmaksas diennakts uzticības tālrunis 116111
Iespējams personas datu aizsardzības pārkāpums	Datu valsts inspekcija	pasts@dvi.gov.lv · +371 67223131
Strīds ar tirgotāju vai patērētāju tiesību pārkāpums	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs	pasts@ptac.gov.lv · +371 65452554

CERT.LV: aizdomīgas ziņas un incidenti

Aizdomīgu e-pastu pārsūti uz cert@cert.lv. Krāpnieciskas īsziņas un tālruņu numurus var pārsūtīt uz +371 23230444; zvani uz šo numuru netiek apstrādāti. Par nopietnu incidentu zvani CERT.LV pa diennakts tālruni +371 67085888. Darba incidentā informē arī savu IT vai drošības atbildīgo.

Ja e-pasta programma ļauj, izmanto “pārsūtīt kā pielikumu”. Tas saglabā tehniskās galvenes, kas palīdz izpētīt vēstules piegādes ceļu. Sūtītāja vārds un pat atsevišķi galveņu lauki var būt viltoti; tos vērtē kopā. Īsi norādi, kad vēstule saņemta un vai esi ievadījis datus vai atvēris pielikumu.

Valsts policija: kad zaudēta nauda

Ja ir aizdomas par neatļautu maksājumu, nekavējoties zvani bankai pa tās oficiālo numuru. Par iespējamu krāpšanu iesniedz ziņojumu Valsts policijai. Rakstisku iesniegumu vari iesniegt klātienē, e-adresē vai ar drošu elektronisko parakstu uz pasts@vp.gov.lv. Ja nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība, zvani 112.

Saglabā darījuma summu, laiku, saņēmēja kontu, saraksti un ekrānuzņēmumus. Nekavē zvanu bankai, lai vispirms savāktu pilnīgi visus pierādījumus. Iesniegumā policijai norādi zināmos faktus un savu kontaktinformāciju; papildu materiālus var iesniegt vēlāk saskaņotā kārtībā.

Citas iestādes, katra savā jomā

Latvijas Drošāka interneta centrs vietnē drossinternets.lv piedāvā ziņot par iespējami nelikumīgu saturu. Savukārt bezmaksas diennakts 116111 ir Bērnu aizsardzības centra Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis psiholoģiskam atbalstam. Šo kanālu uzdevumi atšķiras.

Datu valsts inspekcija (pasts@dvi.gov.lv, +371 67223131) atbild par personas datu apstrādi un aizsardzību – tur vēršas, ja noplūduši vai nelikumīgi apstrādāti tavi dati. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (pasts@ptac.gov.lv, +371 65452554) risina negodīgu tirgotāju rīcību un patērētāju tiesības interneta veikalos.

Kas jāiekļauj ziņojumā

Labs ziņojums ļauj reaģēt bez papildu sarakstes. Jo vairāk no šī saraksta ir klāt, jo ātrāk krāpniecisko domēnu var novērtēt un bloķēt.

• Pilna sūtītāja adrese, nevis tikai attēlojamais vārds – tieši domēns aiz @ ir tas, ko pārbauda.
• Saite pilnā veidā, nokopēta no vēstules, nevis atvērta. Ar peles labo pogu var izmantot “Kopēt saites adresi”.
• Laiks, kad ziņa saņemta, ar datumu un aptuvenu stundu.
• Kanāls – e-pasts, SMS, zvans, sociālais tīkls, ziņojumapmaiņa.
• Ko tu paspēji izdarīt – vai spiedi, vai ievadīji datus, vai apstiprināji kodu.
• Ekrānuzņēmumi, ja vēstule jau ir izdzēsta vai lapa vairs neatveras.

Kas notiek ar tavu ziņojumu

Ziņojumi tiek apkopoti un izmantoti, lai brīdinātu sabiedrību par aktuālajām kampaņām un lai krāpnieciskās adreses nonāktu bloķēšanas sarakstos. Individuālu atbildi ne vienmēr saņemsi – tas nenozīmē, ka ziņojums nav noderējis.

Arī viena ziņa var būt noderīga. Vairāki ziņojumi palīdz sasaistīt līdzīgus gadījumus un noteikt kampaņas apjomu. Tāpēc ir vērts ziņot arī par acīmredzamu viltojumu, neatverot tajā esošās saites.

DNS mūris: bezmaksas aizsardzība pēc ziņošanas

CERT.LV un .lv domēna reģistrs NIC nodrošina DNS mūri – bezmaksas DNS filtrēšanas pakalpojumu iedzīvotājiem un organizācijām. Tas palīdz ierobežot piekļuvi zināmām kaitīgām vietnēm.

DNS mūris bloķē tā sarakstā iekļautu domēnu nosaukumu atrisināšanu. Tas neaizstāj citus aizsardzības pasākumus un nevar garantēt visu jauno krāpniecisko saišu atpazīšanu. Darba ierīču DNS iestatījumus saskaņo ar IT atbildīgo.

Ja esi atradis ievainojamību, nevis saņēmis krāpniecību

Ja pamani drošības kļūdu kāda uzņēmuma vai iestādes sistēmā, tas nav pikšķerēšanas ziņojums, bet koordinēta ievainojamību atklāšana. Latvijā tai ir sava likuma nodaļa, un ceļš ved caur to pašu CERT.LV.

Ja persona subjekta informācijas sistēmā vai elektronisko sakaru tīklā konstatē ievainojamību, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā iesniedz ievainojamības atklāšanas ziņojumu kompetentajai kiberincidentu novēršanas institūcijai.– Nacionālās kiberdrošības likuma 39. panta pirmā daļa

Ziņojumā jānorāda konstatēšanas datums un laiks, informācija par sistēmu, ievainojamības apraksts, izmantotā metodoloģija un tavi kontakti. Institūcija apstiprina saņemšanu, pārbauda ziņas un informē tevi par to pamatotību un novēršanas rezultātu.

Ziņojumu drīkst iesniegt anonīmi vai lūgt neatklāt identitāti. Pretī pastāv pienākums informāciju neizpaust: likums nosaka, ka ziņas par atklāto ievainojamību ir ierobežotas pieejamības informācija un ka atklāšanu nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Subjektam ievainojamība jānovērš 90 dienu laikā, un termiņu var pagarināt ne vairāk kā līdz 180 dienām.

Ja saziņa ar uzņēmumu neveicas, institūcija to var uzņemties: likums paredz, ka tā sniedz atbalstu ziņotāja un subjekta saziņā, ja kāda no pusēm to vēlas, un veic novēršanas pēckontroli. Uzņēmumiem, uz kuriem 90 dienu termiņš neattiecas, ir tiesības ar ziņotāju vienoties par savu termiņu.

Ja ziņo uzņēmuma vārdā

Ziņošana par saņemtu pikšķerēšanas vēstuli cilvēkam ārpus obligātās ziņošanas tvēruma parasti ir brīvprātīga. Nacionālās kiberdrošības likuma subjektiem 34. pants nosaka incidentu ziņošanas pienākumus. Nozīmīgam incidentam ir agrīnais brīdinājums, sākotnējais ziņojums un turpmākā ziņošana; atrastām ievainojamībām ir atsevišķa 39. panta kārtība.

Nozīmīga kiberincidenta gadījumā subjekts nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā elektroniski iesniedz kompetentajai kiberincidentu novēršanas institūcijai agrīno brīdinājumu par nozīmīgo kiberincidentu.– Nacionālās kiberdrošības likuma 34. panta otrā daļa

Sākotnējais ziņojums jāiesniedz nekavējoties, ne vēlāk kā 72 stundās pēc nozīmīga incidenta konstatēšanas; uzticamības pakalpojumu sniedzējiem – 24 stundās. Noslēguma ziņojums parasti seko mēneša laikā pēc sākotnējā ziņojuma. Ja incidents turpinās, piemēro likumā paredzēto progresa ziņojuma kārtību. Nepabeigta izmeklēšana neatceļ ziņošanas termiņus.

Ja neesi drošs, vai jūsu organizācija ir likuma subjekts, ziņot tik un tā ir droši – brīvprātīgs ziņojums nerada papildu pienākumus, bet nokavēts obligātais ziņojums rada.

Kā pasargāties turpmāk

Ziņošana palīdz citiem; ikdienas pasākumi palīdz tev. Ieslēdz divfaktoru autentifikāciju vismaz e-pastam un internetbankai, lieto atsevišķu paroli katram kontam un pieslēdz DNS mūri gan datorā, gan telefonā.

Vissvarīgākā prasme paliek atpazīšana pirms klikšķa. Septiņas pazīmes, pēc kurām atpazīt krāpniecisku e-pastu, aptver domēnu, saites un pielikumus; ja klikšķis jau ir noticis, ceļvedis ko darīt pēc uzklikšķināšanas dod rīcības secību pa scenārijiem.